| LatviskiПо-русскиEnglish |
|
| Par uzņēmumuProduktiPartneri un klientiJaunumiJautājumi un Atbildes |
Jautājumi un Atbildes Jautājums: Kas ir etanols? Atbilde: Etanols – tas ir 100% „etila alkohols”. Spirta rūpnīca ražo degvielas kategorijas etanolu. Lai izgatavotu iekšdedzes dzinējiem piemērotu degvielu, šo etanolu sajauc ar benzīnu. Terminoloģijai šeit ir būtiska nozīme, jo termins „etanols” tiek traktēts dažādi: • «Etanols» - tas ir 100% tīrs etanols (etila spirts), kurš arī tiek ražots. Dažreiz par etanolu tiek saukts maisījums, kas sastāv no 10% etanola un 90% benzīna. Patiesībā šāds sajaukums saucās E10. Tas ir visai pazīstams ASV, arī Brazīlijā. • Dažreiz termins „etanols” tiek minēts runājot par sajaukumu, kas sastāv no 85% etanola un 15% benzīna. Patiesībā šāds sajaukums tiek dēvēts par E85. • „Etanola” būtības nepareiza izpratne arī var radīt maldīgu priekšstatu. Bieži tiek teikts: „lai izmantotu etanolu kā degvielu, nepieciešama īpaša automašīna”, vai arī „etanolu var iegādāties degvielas uzpildes stacijās nelielos apjomos”. Šais gadījumos minot etanolu, tiek domāta automašīnu alternatīvā degviela E85. Jautājums: Ar ko atšķiras etanols no metanola? Atbilde: Etanols tāpat kā metanols ir alkohols. Etanols ir fermentizēts alkohols, kurš tiek izmantots kā alkoholiskais dzēriens, kurš ir izgatavots no graudiem vai arī no kartupeļos esošās cietes vai cukura, cukurniedrēm un pat no augu valsts izcelsmes celulozes vai makulatūras. Metanols vairumā gadījumu tiek ražots no dabas gāzes vai oglēm, dēļ kā arī viens no metanola nosaukumiem ir „koksnes spirts”. Metanolam ir spēcīgas korozijas īpašības, un tas ir ēteriskāks par etanolu. Metanols ir ļoti toksisks, to nedrīkst izmantot cilvēki un dzīvnieki, un tas noārda degvielas sistēmas plastikas un gumijas daļiņas (elastomērus). Jautājums: No kā iegūst etanolu? Atbilde: Etanolu iegūst no graudiem, no kukurūzas, no cukurniedrēm. Latvijā un mūsu tuvākajās kaimiņu zemēs šobrīd klimata dēļ ekonomiski izdevīgi iegūt etanolu no graudiem, vislabāk no kviešiem. Pazīstamas ir tādas graudu šķirnes, kuras ir īpaši labi piemērotas pārstrādei etanolā. No viena hektāra ar šādiem tā sauktajiem etanola kviešiem iespējams gūt augstāku ekonomisko iznākumu nekā no tā paša hektāra platības ar kādu citu kultūru. Labi un sen ir pazīstama tehnoloģija, kas ļauj etanolu iegūt no kukurūzas. Šo kultūru izmanto ASV, ka arī vairākas Eiropas dienvidu valstu rūpnīcas. Vairs tikai dažās rūpnīcās Eiropā etanolu iegūst no cukurbietēm. Toties Brazīlijā pateicīgā klimata dēļ etanolu izdevīgi iegūst no cukurniedrēm. Jautājums: Cik daudz etanola iespējams iegūt no vienas tonnas graudu? Atbilde: Vidējais izstrādes daudzums – aptuveni 370 litri no vienas tonnas kviešu. Bez tam pārstrādes rezultātā tiek iegūta 1/3 tonnas izejvielas augstvērtīgai lopbarībai. Jautājums: Vai ir iespējams ražot etanolu no mazproduktīvas šķirnes vai bojātiem kviešiem? Atbilde: Jā, atkarībā no kviešu bojājumu pakāpes tos tomēr iespējams pārstrādāt. Šādā gadījumā etanola izstrādes daudzums mazināsies, bet arī tādu graudu cena ir zemāka. Tādējādi pazeminātā cena, ko ražotājs samaksā par bojātajiem kviešiem, ražošanas procesā var segt zaudējumus, kas rodas gala produkta izstrādes procesā. Protams, ka graudi nekādā gadījumā nedrīkst būt slimi ar noteiktām graudaugu slimībām, jo tādus nedrīkst pārstrādāt. Rūpnīcas laboratorija to pārbauda pirms pieņemt piegādāto graudu kravu, tādējādi garantējot kvalitāti. Jautājums: Vai ir iespējams ražot etanolu nevis no kviešiem vai kukurūzas, bet citiem izejmateriāliem? Atbilde: Jā, etanolu iespējams ražot arī no celulozes. Jēdziens „celulozes materiāli” vai „«augu valsts izejvielas» ietver sevī kokus, zāli, makulatūru, lauksaimniecības kultūru atlikumus un pat cietos sadzīves atkritumus. Celulozes etanols pašreiz ir pārāk dārgs savas tehnoloģijas dēļ. Tāpēc tas vēl nevar konkurēt ar etanolu, ko iegūt no graudiem vai kukurūzas. Attīstoties jaunākajām tehnoloģijām, pastāv iespēja, ka pēc vairākiem gadiem etanola iegūšana no celulozes varētu būt komerciāli izdevīga. Tas nozīmētu gan lielākas ekoloģiskās degvielas - etanola - rezerves, gan mazāku atkritumu daudzumu mūsu izgāztuvēs. ASV, Kanāda, Zviedrija un vairākas citas valstis investē ievērojamus līdzekļus, veicinot zinātnieku darbu, lai izstrādātu komerciāli izdevīgu tehnoloģiju etanola iegūšanai no celulozes. Jautājums: kas ir celulozes etanols? Atbilde: Celulozes biomasu uzskata par pašu apjomīgāko materiālu uz mūsu planētas, izejot no tā izplatības, pieejamības un degvielas izstrādes daudzuma. Celulozes biomasai kā izejmateriālam etanola ražošanai ir milzīgs potenciāls. Termins „celulozes etanola ražošanas izejmateriāli” sevī ietver kukurūzas kātus un lapas, kas paliek pēc ražas novākšanas, graudaugu salmus, cukurniedru atlikumi pēc cukura ekstrakcijas vai rīsus, koku atgriezumus, celulozi, maza diametra kokus un speciālas enerģētiskās kultūras, tādas kā prosa (panicum virgatum) un citus ātri augošus zālaugus. Jautājums: Vai no celulozes un kukurūzas iegūtais etanols ir tāds pats kā no graudiem? Аtbilde: Jā, etanols no graudiem un kukurūzas ir tieši tāds pats kā tas, ko iegūst no celulozes. Jautājums: Kāda ir etanola iegūšanas tehnoloģija? Аtbilde: Tehnoloģija principā ir zināma visai sen. Graudi vai kukurūza tiek samalti, no šīs masas tiek atdalīta ciete, no kuras iegūst etanolu jeb spirtu. Tomēr arī šodien iespējams uzlabot šīs tehnoloģijas atsevišķus elementus, lai ražošana būtu aizvien efektīvāka. Kopumā izšķir tā saukto sauso un mitro malšanas tehnoloģiju. Jautājums: Ar ko atšķiras sausā un mitrā malšanas tehnoloģija spirta rūpnīcā? Аtbilde: Mitrais malšanas process notiek, izmantojot graudu mērcēšanu, lai malšanas mašīna varētu sadalīt tos komponentos. Grauda dīglis tiek atdalīts. Ciete tiek atdalīta, un tā turpmāk tiek izmantota ražošanas procesā. Cieti izmanto pārtikas ražošanas industrijā kā saldinātāju sastāvdaļu. Cieti izmanto proteīnos, medikamentos un daudzos citos produktos, tai skaitā etanola ražošanai. Bez grauda dīgļa un cietes vēl ir miltu glutēns un barības glutēns, kuri bieži tiek atsevišķi pārdoti olbaltumvielu tirgū. Sausajā malšanas procesā graudi tiek samalti miltos, un šis produkts veic fermentācijas procesu, kura rezultātā no cietes tiek radīts etanols. Pēc etanola destilācijas pārpalikumi tiek izžāvēti un tiek pārdoti kā olbaltumvielu saturoši produkti. Tos var pārdot gan pārtikas piedevu ražotājiem, gan arī lopbarības ražotājiem. Mitrajā pārstrādes procesā iegūstamo produktu klāsts ir daudz plašāks nekā sausajā procesā, bet mitrā procesa izveides un ekspluatācijas izmaksas ir daudz augstākas. Jautājums: Kas notiek ar graudu pārstrādes blakusproduktiem pēc tam, kad no viņiem ir iegūts etanols? Atbilde: Etanola ražošanas procesā no graudiem tiek atdalīta un izmantota tikai ciete, bet pāri paliek olbaltumi, vitamīni, minerāli, šķiedras un nedaudz siltuma enerģijas. Šo etanola ražošanas blakusproduktu sauc šķiedenis. Šķiedenis tādējādi satur bagātīgu izejvielu gan cilvēku uztura bagātinātājiem, gan lopbarībai. Jautājums: Cik liela vērtība tiek pievienota graudiem to pārstrādes procesā? Atbilde: Vērtība paaugstinās divas reizes. ASV ekonomisti sarēķinājuši to, ka, graudiem tiekot pārstrādātiem etanolā un lopbarībā vai pārtikas piedevās, šo gala produktu pašizmaksa salīdzinot ar sākuma produkta pašizmaksu var tikt dubultota. Tas nozīmē, ka viens graudu bušelis, kura cena ir 2 USD (bušelis - 27, 22 кg), var dot degvielu par 3 USD un pārtiku vai lopbarību par 1 USD. Jautājums: Vai fermeri var iegādāties spirta rūpnīcā izžāvētu graudu šķiedeni? Atbilde: Jā. Kviešu šķiedenis satur daudz svarīgu sastāvdaļu, no kurām var ražot pārtikas piedevas vai lopbarību. Pārtikas piedevu ražošanai vajag īpašu tehnoloģiju. Fermeri principā var iegādāties šķiedeni kā lopbarību. Tomēr ekonomiski izdevīgāk šķiedeni pārstrādāt. Šķiedeni žāvē un atkarībā no gala patērētāja apstrādā. Tas satur daudz olbaltumu un parasti tiek pārdots ar mērķi to izmantot mājputnu un mājlopu barībai. Jautājums: Kādu konkrētu labumu apkārtējai videi dod degvielas ar etanolu izmantošana? Atbilde: Ja benzīnam piejaukts bioetanols, tad samazinās oglekļa oksīda jeb tvana gāzes (CO) izmešu apjoms apkārtējā vidē. Tvana gāze ir gaisu piesārņojoša toksiska gāze. Tas ir īpaši pamanāms, kad novērojam transporta līdzekļu darbību īpaši zemā gaisa temperatūrā. Ar skābekli bagātināts benzīns samazina oglekļa oksīda CO izmešu līmeni, izraisot degvielas pilnīgu sadegšanu. Piemēram, benzīna un 10% etanola samaisījums samazina ogļskābās gāzes izmešus (CO2) atmosfērā 4 - 7% apjomā. Ogļskābā gāze ir produkts, kas rodas benzīna sadegšanas rezultātā un stimulē globālās sasilšanas efektu. Jautājums: Vai benzīna un etanola sajaukums sadeg labāk nekā benzīns ar augstu oktānskaitli (vairāk par 90)? Atbilde: Etanolu piejauc vairākiem benzīna veidiem ar augstu oktāna skaitli. Ja benzīna sastāvā ir skābeklis, tas degs tīrāk nekā benzīns bez etanola piejaukuma. Jautājums: Kādas ir priekšrocības, izmantojot degvielas sajaukumu ar etanolu? Atbilde: Etanols – tā ir atjaunojamā degviela, bet benzīns ir fosilā degviela. Etanols Jūsu automašīnas dzinēja sadeg tīrāk, degšanas procesā izdalot mazāk ogļskābo gāzi, tādā veidā mazinot apkārtējās vides piesārņojumu. Valsts ekonomika atradīsies mazākā atkarībā no benzīna importa. Etanola ražošana rada jaunas iespējas lauku novadiem, nemaz nerunājot par iespēju palielināt lauku saimniecību ienākumus. Jautājums: Vai es nesabojāšu savas automašīnas dzinēju, ja sākšu lietot etanolu? Atbilde: Šis jautājums jāsadala divās daļās. Pirmkārt, jārunā par bioetanola pievienošanu benzīnam 5% apjomā. Šāds apjoms neietekmē degvielas kvalitāti un motora darbību, tas ir atļauts Eiropas Savienībās apstiprinātajā benzīna kvalitātes standartā. Otrkārt, jārunā par liela apjoma bioetanola piejaukumu benzīnam. ES un arī ASV ir pazīstama E 85 degviela, kuras sastāvā ir 85 % bioetanola un tikai 15% benzīna. Šai degvielai vajag sevišķi piemērotus dzinējus. Daudzi auto ražotāji tādas automašīnas sākuši sekmīgi ražot. Jautājums: Ja izmantošu etanolu, vai nesadegs vārstuļi? Atbilde: Etanols nestimulē vārstuļu sadegšanu. Sadegot etanols izdala mazāku karstumu nekā benzīns, kā dēļ tieši lielas jaudas sporta automobiļu dzinējiem tiek izmantots tīrs etanols. Jautājums: Vai etanola izmantošana neizsauc degvielas filtru aizsērēšanu? Atbilde: Nē, neizsauc. Etanols var atbrīvot no aizsērējumiem un nogulsnējumiem, kuri var rasties benzīna lietošanas procesā un izveidoties degvielas filtrā. Šādas problēmas nereti gadās veciem automobiļiem, un tās var novērst, nomainot filtru. Degvielas filtra aizsērēšanas pazīmes: aplipšana , aizdedzes pārtraukumi un jaudas zudums. Kad Jūsu automobiļa degvielas sistēma attīrīsies, dzinēja darbības uzlabošanās būs jūtama nekavējoties. Jautājums: Vai drīkst benzīnam pievienot vairāk nekā 5% etanola? Atbilde: Šobrīd Eiropas Savienībā atļauts bioetanola piejaukums benzīnam 5% apjomā un E 85 degviela ar 85% bioetanola saturu. Eiropas Komisija izstrādā benzīna kvalitātes standartu, paredzot 10% bioetanola piejaukumu. Piemēram, Brazīlijā jau šobrīd ir nopērkams maisījums, kas satur 22%, nevis tikai 5% tīra etanola, lai mazāk tērētu valsts benzīna rezerves. Tādējādi jāatzīst, ka autoražotājiem ir nepieciešamās tehnoloģijas, lai ražotu automašīnas, kuras spēj lietot bioetanolu lielākos apjomos, kas ir nekaitīgāk apkārtējai videi. Jautājums: Vai mans automobilis brauks ar etanola – benzīna maisījumu? Atbilde: Visi transporta līdzekļi ir spējīgi braukt „ar etanolu”, ja tiek izmantots degvielas maisījums, kurš sastāv no 5% etanola un 95% benzīna. Tā ir tā saucamā E5 maisījuma masa, kas ir pats izplatītākais etanola realizācijas veids gala lietotājiem šobrīd Eiropas Savienībā. Jautājums: Kas ir Е85? Kā uzzināt vai Е85 ir izmantojama kā kvalitatīva degviela manam automobilim? Atbilde: Е85 – tas nav benzīns. Tas ir alternatīvā degviela, kas sastāv no 85% etanola un 15% neetilēta benzīna. Šādu videi draudzīgu degvielu var izmantot automobiļi ar „elastīgu degvielas sistēmu” (Flexible Fuel Vehicles vai saīsinājumā FFVs). Šādu automašīnu īpašnieki var izmantot Е85 (vai arī jebkuru citu benzīna un etanola proporcionālu sajaukumu) vai neetilētu benzīnu. Pēdējo gadu laikā aizvien vairāk auto būvētāju kompānijas piedāvā videi draudzīgās automašīnas, tai skaitā tā sauktās FFV-automašīnas, kas paredzētas tieši E 85 lietošanai. Jautājums: Vai automobilis var izmantot Е85, ja tajā nav iebūvēta „elastīgā degvielas sistēma”? Atbilde: Ja Jūsu automobilī nav iebūvēta elastīgā degvielas sistēma, tad degvielas maisījuma, kur etanola sastāvs ir virs 5%, var novest pie automobiļa ražotāja vai pārdevēja garantiju pārtraukšanu. E 85 degvielas lietošanai ir domāti speciāli pielāgoti auto. Jautājums: Vai es varu pārbūvēt savu automobili, lai varētu izmantot Е85? Atbilde: Teorētiski tas ir iespējams. Jautājums: Kāds ir etanola „tīrā enerģētiskā bilance”? Atbilde: « Tīrā enerģētiskā bilance » - tas ir termins, ar kuru apraksta bilanci starp to, cik nepieciešams enerģijas kāda produkta saražošanai, un to, cik daudz enerģijas šis produkts dod. ASV Lauksaimniecības Departaments uzrāda to, ka etanols, kurš tiek ražots, izmantojot sausās malšanas tehnoloģiju, dod par 77% vairāk enerģijas, salīdzinot ar to enerģijas daudzumu, kas tiek patērēts tā ražošanas procesā. Vidēji ir nepieciešams 35 000 BTU (British Thermal Units) enerģijas, lai saražotu vienu galonu etanola, kad tai pat laikā šis pats galons satur 77000 BTU. |
| All rights reserved © 2008 "Jaunpagasts Plus". | Par uzņēmumuProduktiPartneri un klienti |
